“Vidzemes vēsturiskās zemes kultūras programmas 2023” projekti Vēveros

Latvijas Etnogrāfiskais brīvdabas muzejs lauku ekspozīcijā Vecpiebalgas Vēveros šovasar realizēja divus Valsts Kulūrkapitāla fonda un Vidzemes plānošanas reģiona “Vidzemes vēsturiskās zemes kultūras programmas 2023” ietvaros atbalstītus projektus.

Jūlija un augusta pēdējo nedēļu nogalēs (28.-30. jūlijs; 25.-27. augusts) tika realizēts projekts “Amatu dienas Vēveros”.

Projekta mērķis bija sekmēt ar Vidzemes vēsturisko zemi saistītu tradicionālo zināšanu un amatu prasmju saglabāšanu, praktizēšanu, dokumentēšanu, izpēti, popularizēšanu un pārnesi, kā arī tā integrāciju tūrisma aktivitātēs. Līdztekus tiks veicināta vietējās kopienas identitātes un kopīgo kultūrvēsturisko vērtību apziņa. Projekta aktivitātes norisinājās autentiski saglabātā vēsturiskā Piebalgas zemnieku - amatnieku sētu vidē, kas aktualizēja  amatniecības prasmju nozīmību vietējās, Piebalgai raksturīgās, kultūrvides tradīciju saglabāšanā. Projekta ietvaros realizētajās meistardarbnīcās interesenti varēja apgūt dažādu tradicionālo amatu prasmju iemaņas un uzzināt informāciju par konkrēto amatu prasmju vēsturi un attīstību. Rezultātā tika īstenotas sekojošas meistardarbnīcas - keramikas, ādas apstrādes, izšūšanas, aubes darināšanas, rupjmaizes cepšanas, arheoloģisko un etnogrāfisko rotu kalšanas. Meistardarbnīcas vadīja Jaunpiebalgas lietišķās un tēlotājas mākslas studijas “Piebaldzēni” un Drabešu muižas Amatu mājas amatnieki. Savukārt amatu prasmes ieradās mācīties interesenti ne tikai no Piebalgas reģiona, bet arī no Smiltenes, Ikšķiles, Rīgas, Madonas u.c. Plašāks realizētā projekta atspoguļojums fotogrāfijās: https://www.facebook.com/photo?fbid=764040945727238&set=a.501538325310836

Otra projekta “Piebalgas pumpenieku amats” realizācijā aizsākās jau jūnijā, kad tika apkopoti materiāli par pumpenieku amatu. Projekta mērķis ir sekmēt pumpenieku amata prasmju un zināšanu saglabāšanu, praktizēšanu, dokumentēšanu, izpēti un popularizēšanu Jāatzīmē, ka tieši Vēveros savulaik ir fiksētas un izpētītas vairākas pumpenieku amata liecības - koka ūdens sūkņi (pumpji) un koka ūdensvadu caurules, kurus 19. gs. otrā pusē Vidzemē sāka ierīkot zemnieku sētās. Piebalgas kultūrvēsturiskajā apgabalā šī amata meistarus sauca par pumpeniekiem. Sākoties lauku elektifikācijai (20. gs. 2. ceturksnis), kad priekšroka pakāpeniski tiek dota moderniem sūkņiem, pumpenieku amata pratēji pakāpeniski izzuda. Par pumpenieku amatu un viņu izgatavotajām iekārtām Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja speciālisti pagājušā gadsimta 70-tos gados ir savākuši plašu materiālu klāstu, tomēr mūsdienu sabiedrībā par šāda amata pastāvēšanu zina vien retais.

Jūlijā tik sagādāti nepieciešamie kokmateriāli un metāla daļas, lai varētu izgatavot un uzstādīt koka ūdens sūkni (pumpi). Augustā, pētot pumpenieku amatu un eksperimentējot, tika izgatavots un uzstādīts uz Kalna Vēveru akas koka ūdens sūknis. Projekta īstenošanu noslēdza Piebalgas pumpenieku dienas pasākums Vecpiebalgas Vēveros. Tās ietvaros dr. hist. Mārtiņš Kuplais populārzinātniskā lasījumā “Ūdens lauku sētā” sniedza ieskatu gan par pumpenieku amata vēsturi, gan ūdens apgādes attīstību. Pasākuma apmeklētājiem bija iespēja noskatīties Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja dokumentālās “Sakarības” un “Pēdējais Piebalgas pumpenieks”, kā arī vērot un pašiem izmēģināt spēkus koka ūdens cauruļu izgatavošanā. Pumpenieku dienas ietvaros tika atklāts no jauna izgatavotais koka ūdens sūknis (pumpis), kura darbināšana īpašu prieku sagādāja gados jaunākajiem apmeklētājiem. Ieskats projekta realizācijas noslēguma pasākumā: https://www.facebook.com/latvijasetnografiskaisbrivdabasmuzejs/posts/pfbid02hJJnUnwCUMY3f7ZR3vca1aJETMEWzwoPW35JRxkAvn76b6T8siTzbvkCBEGncQx6l