Usmas baznīca celta 1704. gadā bijušā Kuldīgas apriņķa Rendas pagasta Usmas ezera austrumu krastā. Baznīcas iekārtošana pabeigta gadu vēlāk, par ko liecina uzraksts uz altāra: "Anno Domini 1705".
Uz Latvijas etnogrāfisko brīvdabas muzeju baznīca pārvesta 1935. gadā.
Uz Rīgu aizvestās baznīcas vietā, pēc arhitekta Paula Kundziņa projekta, 1935. gadā Usmā tika uzbūvēta jauna baznīca. Jaunā Usmas baznīca celta 1935. gadā.
Usmas baznīca ir izcils 18. gs. Kurzemes tautas celtniecības un mākslas piemineklis, kurā skaidri saskatāmi Kurzemes koka baznīcām raksturīgie konstrukciju elementi. Celtnes pamati mūrēti no laukakmeņiem kaļķu un grants javā. Tā ir vienjoma celtne bez torņa, ar vēlākos gados piebūvētu priekštelpu un ģērbistabu. Baznīca celta guļbūvē no aptēstiem, kaķētiem priedes un egles baļķiem, kas stūros savienoti gludajos pakšos. Vainags virs vainaga pietapoti ar garām ozolkoka tapām. Sienu vidū baļķi savienoti ar vertikālu statņu palīdzību. Jumts divslīpju ar nošļaupumiem galos, segts skaidām.
Iesākumā baznīca bijusi bez apšuvuma, krāsota sarkanā krāsā, bet no iekšpuses - balsināta baltā krāsā. Tikai ap 1808. gadu baznīcu labojot, tā paplašināta, piebūvējot “luktu galu” un divus kambarus – ģērbistabas kāzinieku un kristībnieku vajadzībām. No ieejas baznīcā pa kreisi ir telpa (ģērbkambaris) kāziniekiem un kristībniekiem, kur pārģērbties un sagatavoties baznīcas ceremonijām. Pa labi – baznīcas mantu kambaris. Sakristeja un lievenis piebūvēts 1904. gadā, kā arī tagadējais apšuvums baznīcai likts tai pašā reizē, kas pēc skaita ir trešais.
Baznīcas zvans liets 1750-tos gados un pārvests no Jelgavas apkārtnes, kur tas atradies kādā senā kapu zvana tornī. Īstais Usmas baznīcas zvans Pirmā pasaules kara laikā aizvests un pazudis.
Salīdzinājumā ar vienkāršo baznīcas ārieni tās iekštelpas un iekārta veidota daudz krāšņāka. Baznīcas iekšienē novietotas divas 11 solu rindas ar durtiņām galos, labajā pusē no ieejas vīriešiem, kreisajā sievietēm. Soli plati, nekrāsoti. Solu durtiņas un balkona margas rotātas vienotā stilā ar barokāliem četrstūra pildiņiem. Telpai ir liela izmēra sarkanu četrkantainu flīžu klons. Flīzes dedzinātas Usmā 18. gs. sākumā.
Virs ieejas draudzes telpā ir balkons korim, tur atrodas arī ērģeles. Ērģeles 1860-tos gados būvējis ievērojamais Jēkabpils ērģeļu būvētāju meistars Krēsliņš. Ērģeles tika iegūtas par tautas saziedotiem līdzekļiem.
Draudzes telpas iekārtas priekšmeti - altāris, kancele un kungu sols ir bagātīgi rotāti ar barokāliem kokgriezumiem un krāsoti melnā un zelta krāsā.
Altāra aizmugures dekoratīvo sienu (retabls), kas domāta Bībeles sižetu ilustrējošu mākslas darbu izvietošanai, rotā divas gleznotas gleznas un kokgriezumā veidots Kristus tēls.
Draudzes telpas kreisajā pusē blakus altārim novietots "kungu sols" un kancele. Kungu sols bija paredzēts baronam un viņa ģimenei. Tas ir izveidots, kā kancelei konstruktīvi piesaistīta loža. Ir zināms, ka šo kokgriezumu autors ir Joahims Kreicfelds, kurš, iespējams, bija mācījies Ventspils kokgriezēju skolā. Analogi kokgriezumi ir sastopami vairākās šī perioda Kurzemes baznīcās.Mācītājs dievkalpojumu noturēja no kanceles, bet Ķesteris stāvēja aiz īpaši šim gadījumam darinātas pults.
Kanceli rotā kokgriezumi un kokā griesti svēto un apustuļu tēli (sv. Pēteris, sv. Jānis, sv. Pāvils, sv. Toms, sv. Andrejs u.c.). Katram atveidotajam tēlam rokās ir kāds raksturīgs atribūts, kas kalpoja kā ikonogrāfiska atpazīstamības zīme. Katra pildiņa augšā virs svēto un apustuļu galvām kā rotājošs elements piestiprināta gliemežnīca. Divas kopā saliktas gliemežnīcas simbolizē Vecās un Jaunās Derības vienību, savukārt viena gliemežnīcas pusīte norāda uz Jauno Derību. Šī apustuļu tēlu kopa ilustrē Bībeles saturu, kas teoloģiskajā praksē tiek dēvēta par "bilžu sprediķi".
Kā baznīcas inventārs no 17. gadsimta ir saglabātas vara bungas (pa labi no altāra). Kad ērģeles vēl nebija uzstādītas, uz bungām sita līdzi dziesmas motīva takti.
Iekštelpās ozola koka dēļu griestu velves, logailu ierāmējumi un altārdaļa ir apgleznota, kas ir viens no nedaudziem saglabātiem 17.-18. gs. mijas baznīcu glezniecības paraugiem Kurzemē.
Plašo griestu laukumu virs draudzes soliem un altāra daļas klāj gleznojums zili- pelēkos krāsu toņos, kurā attēlota debess ar mākoņiem un divdesmit eņģeļiem, no kuriem 10 ir ar 17.-18. gs. mijas orķestra raksturīgākiem mūzikas instrumentiem rokās:ritma bungas, lira, baroka trompete, blokflauta, basa blokflauta, cinks, vijole, viola da gamba.
Ar skatu orķestranti pievērsušies altārim, kur kupla lauru vainaga ieskauts uzgleznots trīsstūris ar Dieva visu redzošo aci. Apkārt vainagam ir četri eņģeļi, bet vēl seši mazāki eņģeļi izvietoti pašā griestu perifērijā, pa trim gar katru
sienu.
Mūsdienās baznīcā darbojas luterāņu draudze. Baznīcā regulāri notiek dievkalpojumi un dažādas baznīcas ceremonijas - kristības, iesvētības, laulības, u.c.