Vītolniekos katru gadu vasaras saulgriežos notiek Jāņu svinības. Jāņi tiek svinēti sadarbojoties ar Rucavas kultūrtelpu, vietējo kultūras kolektīvu piedalīšanos. Svinības notiek ievērojot seno svinību rituālu un kārtību – mājas un sētas pušķošanu, ugunskura vietas un saules vārtu riktēšanu jūras krastā,  ar viesu sagaidīšanu, namamātes un namatēva aplīgošanu, viesu cienāšanu,  līgo dziesmu dziedāšanu, saulrieta sagaidīšanu un ugunskura iedegšanu pie jūras, mielastu, dziesmām un dančiem līdz saullēktam.

Savukārt Annas diena ir saimnieču svētki, kad tiek godā celtas dažādas saimnieču lietas – vietējās receptes un ēdienu gatavošanas paraugdemonstrējumi, stāsti par tautas tērpu darināšanas un valkāšanas tradīcijām, dižošanās ar skaistiem traukiem un  citām ģimeņu relikvijām. Šajā dienā ir pat svinētas kāzas Rucavas tradīcijās.

Senās uguns nakts. Tā katru gadu tiek svinēta augusta pēdējā sestdienā. Vecākie dati par ziņu nodošanu ar uguns palīdzību Baltijas jūras reģionā tiek datēti ar vikingu laiku – kuģu ceļu tuvumā katram piekrastes ciematam bija jāsniedz savs ieguldījums ugunskura aizdegšanā un uzturēšanā. Bet mūsdienās ugunskuru aizdegšanas galvenā ideja ir vienotības veicināšana Baltijas jūras valstu vidū un kultūras mantojuma saglabāšana.