“Vēveros” ir unikāla iespēja redzēt un piedalīties īstas lauku rupjmaizes cepšanā. “Vēveros” ir arī iespēja piedalīties sviesta kulšanā un dažādās meistarklasēs, par kurām informāciju var iegūt sekojot muzeja Pasākumu kalendāram un sociālo tīklu kontiem.
“Vēveru diena Vēveros” ir Vislatvijas audēju saiets
Svētkos aicināts piedalīties ikviens Latvijas audējs, kā arī ikviens interesents un linu darinājumu cienītājs, kas vēlas saistoši pavadīt laiku, autentiskā vidē izzinot senās amata prasmes un baudot skaistus linu darinājumus. Svētku programmā ir ekspertu priekšlasījumi par audējiem aktuālām tēmām, radošās darbnīcas, pieredzes apmaiņa, saviesīgas sarunas, novada kultūras kolektīvu priekšnesumi un noslēgumā kopīga sadziedāšanās..
Jau izsenis Piebalgā zemnieki labākai iztikšanai apguvuši vietējos amatus – linaudeklu aušanu un vērpjamo ratiņu dreijāšanu un ar savu prasmi bijuši slaveni tuvos un tālos novados. Īpaši augstas aušanas prasmes attīstījuši Piebalgas audēji, kuru dzīves vide redzama “Vēveros”, tur ir aplūkojama gan plaša linu apstrādes priekšmetu ekspozīcija, gan audēju darba rīki no spoļu rāmja līdz stellēm, dažādi audumi, mūsdienu cilvēkam neierasti mājsaimniecības priekšmeti.
Aušana ir viena no senākajām tautas lietišķās mākslas nozarēm visā pasaulē. Bagātīgas ziņas par gadsimtos pārmantotām audumu darināšanas tradīcijām saglabājušās tautas atmiņā, mitoloģijā, tautasdziesmās, kā arī 19. gadsimta audēju rakstu grāmatās, etnogrāfiskajos tērpos, segās un audumos. Interese par aušanu nav zudusi arī mūsdienās. Latvijā ir spēcīga audēju kopiena, kas koncentrējas vairāk nekā 100 lietišķās mākslas studijās, domu biedru pulciņos un kopās, kas ir gatavas dalīties pieredzē un var iedvesmot citus pārmantot aušanas prasmes, turpinot tradīcijas.
Visas Latvijas audēju saiets “Vēveru dienas Vēveros” tiek organizēts sadarbībā ar Latvijas Nacionālo kultūras centru, to finansiāli atbalsta Kultūras ministrija, Valsts kultūrkapitāla fonds, Valsts kultūrkapitāla fonda mērķprogramma "Latviešu vēsturisko zemju attīstības programma", Vidzemes plānošanas reģions un Cēsu novada pašvaldība.
“Vēveri” ir Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija in situ Vecpiebalgā. Tai ir vismaz 400 gadu sena vēsture. Vēveri tulkojumā no vācu valodas nozīmē audēji. Pirmoreiz “Vēveri” minēti 1601. gada zviedru revidentu dokumentos kā viena saimniecība. 18. gadsimta beigās tie iezīmēti kartē. Ilgajā miera posmā pēc Ziemeļu kara iedzīvotāju skaits audzis. “Mērnieku laikos” - 1878. gadā, kad piebaldzēni izpirkuši zemi no muižas dzimtsīpašumā, “Vēveros” jau bijušas astoņas sētas. Pamazām veidojies tagad dabā redzamais sētu savstarpējais izkārtojums un apbūve. 1928. gada lauksaimniecības skaitīšanā 8 saimniecībās kopā uzskaitītas ap 40 dažāda rakstura ēkas. Lai saglabātu vēsturiski veidojušos kultūrainavu ar senatnīgām sētām, dzirnavām, ēkām, ceļiem, koku stādījumiem, kā arī pašas celtnes – Piebalgas zemnieku darba un dzīves pieminekļus – in situ – vidē un vietā, kur tie radušies. Kopš 20. gadsimta 80. gadiem “Vēveros” izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. “Vēveru” etnogrāfiskās apbūves kompleksam piešķirts Valsts nozīmes kultūras pieminekļa statuss, tajā eksponētas arī vairākas stelles un virkne etnogrāfisko priekšmeti, kas vēsta par aušanas tradīcijām Piebalgā.