Kopš rudens saulstāvjiem gaismas kļūst aizvien mazāk, bet naktis stiepjas garumā. Raža ir novākta, beidzas ganu laiks, un vasara ir galā. Tumšie rudens vakari ir īstais brīdis, kad stāstīt un klausīties pasakas, teikas, senus nostāstus, minēt un uzdot mīklas, maskoties un doties masku gājienos.ziemai, tika kauti lopi, bet labība - noglabāta klēts apcirkņos.
Rudens periodam raksturīgas antropomorfas - cilvēkveidīgas maskas. Tuvojoties Ziemassvētkiem, masku gājienos parādās citi tēli, kas ataino dzīvniekus un putnus (lāci, kazu, āzi, vilku, zirgu, dzērvi), priekšmetus (miltu sijājamo sietu, slotu, grozu u.c.), dažādu profesiju un tautību cilvēkus (čigānu, žīdu, mācītāju, veco zaldātu, ārstu, muzikantu, ubagu utt.) un mitoloģiskas būtnes (piem., Nāvi, Velnu, Spoku, Garo sievu un Mazo vīriņu). Meteņi ir pēdējie gadskārtu svētki, kas noslēdz maskošanās laiku.
- Tradīcijas: sākas maskoto gājienu laiks, Mārtiņa vecīši, mīklu minēšana, bērniem lasīšanas prasmju pārbaudīšana
- Raksturīgie ēdieni: cepts vai šmorēts gailis, vēlākā laikā zoss, putras, cepti un vārīti dārzeņi.