Izstāde ļauj ielūkoties suitu kultūrtelpā, kas ir unikāla Latvijas kultūras mantojuma daļa. 2009. gadā tā iekļauta UNESCO Nemateriālā kultūras mantojuma sarakstā. Šis starptautiskais novērtējums apliecina suitu tradīciju īpašo nozīmi, vērtību un spilgtumu Latvijas un starptautiskā mērogā.
Izstāde veltīta audēja, teicēja un muzikanta Nikolaja Heņķa jubilejai. Šogad aprit 160 gadi kopš Nikolaja Heņķa dzimšanas. Nikolajs Heņķis pazīstams kā suitu audējs, kurpnieks, mūzikas instrumentu meistars un koklētājs. Viņa atstātais mantojums ir vēl līdz galam neizzināts un neizvērtēts. Šī ir iespēja iepazīt Nikolaja Heņķa dzīvesstāstu, devumu un laikmeta liecības, kas saglabājušās līdz mūsdienām.
Izstāde, kurā vienkopus skatāms senais suitu pūrs, Tautas lietišķās mākslas studijas (TLMS) “Kangas” un tās sadarbības partneru darinājumi, ir spilgts ieskats suitu centienos izzināt, saglabāt un iedzīvināt senās rokdarbu prasmes.
Tautas lietišķās mākslas studija “Kangas” dibināta 2021. gadā, taču aušanas tradīciju atdzimšana suitos aizsākās jau 2000. gadu sākumā, līdz ar biedrības “Etniskās kultūras centrs ”Suiti” dibināšanu. Šajā laikā tika uzsākta mērķtiecīga senā suitu tekstiliju mantojuma izzināšana, saglabāšana un prasmju apgūšana, lai tradicionālās aušanas un suitu tērpu darināšanas zināšanas un pieredze tiktu nodotas nākamajām paaudzēm.
Izstādē skatāmi TLMS “Kangas” dalībnieču darbi, kas tapuši kopš 2015. gada. Savus darinājumus izstādē pārstāv: Māra Kušķe–Damberga, Kristīne Brūkle, Sarmīte Egļukalne, Ausma Ķēde, Dace Martinova, Taiga Reķe, Ligita Kalniņa, Vita Cīrule, Baiba Trauberga, Dace Miķelsone, Kristīne Miķelsone, Zinta Raģele, Ilze Raģele, Maija Šternberga un Aleta Kušķe–Damberga.
Izstādi papildina studijas pedagoga Māra Maniņa un TLMS “Rīdze” (Rīga) – Daigas Deksnes, Agritas Kalsnavas, Ilgas Kovaļevskas un Dzintras Āboliņas darinājumi.
Šoreiz izstāde veidota plašākā sadarbībā ar citām tautas lietišķās mākslas studijām un individuālajiem meistariem. Tajā skatāmi arī TLMS “Irbi” (Rīga) meistaru – Baibas Pilānes, Ilzes Treijas un Rūtas Sukovskas – adījumi, TLMS “Valdziņš” (Rīga) – Sandras Lismanes un TLMS “Liepava” (Liepāja) – Sandras Brūnas, Ainas Dzirītes, Antras Kukukas, Ilonas Volkovas, Daces Ķupes, Veltas Jeroņinas darinājumi.
Ekspozīciju papildina individuālo meistaru Aletas Bērziņas, Agritas Pēterlevičas, Kristīnes Laimiņas un Daces Tunnes darbi.
Būtisku vietu izstādē ieņem arī vēsturiskais suitu tekstiliju mantojums – Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja un Suitu mantojuma krātuves krājuma priekšmeti, kā arī privātais suitu pūrs no Skaidrītes Nagliņas, Guntara Veccepura un Normunda Dupata kolekcijām.
No Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja krājuma izstādē skatāms skapis un pūra lāde no Aizputes rajona Gudenieku pagasta Kāpnieku mājām, pūra lāde no Kuldīgas rajona Alsungas pagasta Porteku mājām, Alsungā un Gudeniekos adīti dūraiņi, pirkstaiņi un zeķes, Alsungā darināta smeldžotā apkakle un gultas segas no Kuldīgas, Alsungas un Basiem.
Senie tekstiliju darinājumi līdzās mūsdienu meistaru darbiem ļauj izsekot suitu aušanas un rokdarbu tradīciju attīstībai, to pārmantošanai un radošai interpretācijai mūsdienās.