Š.g. 3. februārī  notika Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja starptautiska Gadskārtējā konference, kas šogad tika veltīta būvniecības un arhitektūras jautājumiem “Arhitektūras mantojuma saglabāšana un interpretācija mūsdienās”.

Konferences uzmanības centrā bija vēsturiskās arhitektūras saglabāšanas izaicinājumi, koka arhitektūras restaurācijas prakse, kā arī mūsdienīgi risinājumi vēsturiskā mantojuma interpretācijā, īpašu uzsvaru liekot uz ilgtspēju, lietotāju iesaisti un sociālo atbildību arhitektūrā.

Konferences pirmajā daļā, kas veltīta arhitektūras mantojuma saglabāšanai, Somijas Seurasāri brīvdabas muzeja pakalpojumu vadītājs Mikko Terēsvirta  ( Mikko Teräsvirta) iepazīstināja ar muzeja apmeklētāju pieredzi un pieejamības risinājumiem Seurasāri muzejā. Savukārt arhitekts Dr. art. Artūrs Lapiņš stāstīja par Latvijas Etnogrāfiskajā brīvdabas muzejā plānotās Sēlijas sētas izveides izaicinājumiem un risinājumiem.

Par Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja restaurācijas darba pieredzi stāstīja muzeja pieredzējušākais vēsturnieks Dr. hist. Mārtiņš Kuplais un 2025. gada restaurācijas darbu pārskatu prezentēja Restaurācijas departamenta vadītāja Ieva Jekševica.

Konferences otrā daļa vairāk bija veltīta arhitektūras mantojuma interpretācijai mūsdienās. Par kopmāju kustību Vācijā, tās vēsturi un aktuālajām tendencēm stāstīs Dagmāra Jēgere (Dagmar Jäger), Prof., Dr.-Ing., IU Starptautiskās universitātes profesore Berlīnē.

Daloties Rīgas koka arhitektūras piemēros un mājas kopīpašnieku biedrības „Saldus 3 draugi” pieredzes stāstā, Latvijas praksi atklāja arhitekti Maksims Šenteļevs un Ieva Orbidāne. Konferences noslēgumā Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja direktores vietnieks attīstības jautājumos Dr.-Ing. Oskars Redbergs prezentēja savu monogrāfiju par ilgtspējīgu, kopradītu un pašizbūves mājokļu arhitektūru Berlīnē.